Krīt tālu tālumā, vārdi tālu skanošie.

Drošie soļi klaudzēdami iet nopakaļ rikšiem.

Kas tur būs? Kas būs tajā skanošajā tālumā?

Varbūt, ka tikai vilšanās aukas?

Bet varbūt, ka dienas vēl dažas jaukas?

Nezinu, bet zināt arī nezināšu!

Ja es šo mīklu nerisināšu.

Tikai soli pa solim, un soli pa solim,

Šo tumsas jucekli atšķetināšu.

Bailes acīs šausmu liesmās deg.

Kur mani šis ceļš ved?

Bet mierinājums manu sirdi sedz.

Jo tā tur tālumā mīlestību redz.

Bet vai viņa nebūs pret mani auksta?

Bez sāpēm sirds mīlestības nepazīs.

Vai sildīs mani viņas plauksta?

Bez asarām tā patiesus priekus neatzīs.

Ar sirdsapziņu tīru es pazīšu mīlestību īstu,

Lai arī kā nelaimes mani sistu.

Šai pasaulē zinu savu vietu,

Zinu ar ko sagaidīt saulrietu.

Adamovičs