Mūžīgi tev
Klāj zemi sēru sega.
Zeme raud,
Kokiem lapas metot,
Bet nepazīst tavas acis
Mīlestības miega.
Tava sirds atsedz drūmo
Priekā dziedot.
Tava sirds viegla
Kā vasaras vēja brāzma.
Un kā dzirkstoš vīns
Tevī skaistākā mīlestība dzirkstī.
Tava laime un prieks,
Atspoguļojas manā sirdī.
Tu dzēs ēnas manā dvēselē,
Kā ūdens, kas dzēš rakstu smiltīs.
Mana sirds nav ābols,
Tā no mīlestības koka nekritīs.
Tā mūžīgi tev
Sitīsies manās krūtīs.
Adamovičs |
|
