Par sāpēm šīm es neraudu.

Tās es atstāju nebūtībā.

Un tur tās paliek.

Par vārdiem tiem es neciešu,

Šos vārdus es noslēpju padibenē.

Par taviem pieskārieniem,

Es skumt negribu.

Un atstāt tos negribu,

Es tevi vienkārši aizmirstu.

Jo paturēt sev nevaru,

Par to man nākas ciest,

Kaut zinu, ka mīlu tevi es.

Un tāpēc nevari būt man blakus.

Man žēl, ka tas ko teici,

Un darīji, paliks tikai atmiņās.

Atmiņās, kuras

Tu un Es paņems sev līdzi.

Lai kur ietu un ko darītu,

Bet es raugos debesīs.

Un mani priecē šīs asaras,

Tās paliks atmiņās,

Jo tās ir tikai mūsējās.

 Klinta Adamoviča