Dzīvo.
Dzīvo dēļ asarām,
dzīvo dēļ pēdējās kaujas,
kaut arī dvēsele ārā no miesas raujas.
Esi mūžīga kā mūžīgi Latvijas akmeņi,
esi stipra kā stipra gaujas upes klints,
kaut arī durās tavās jūtās asmeņi.
Esi mūžīga un pateicīga,
kā mūžīga un pateicīga mūsu jūras smilts.
Kaut arī tramda tevi tavi velneņi,
esi stabila savās jūtās kā stabils Daugavas tilts.
Lai ir pilns ar prieku jūtu apvārsnis,
lai tu mīlētu pati sevi
un lai arī mīlētu mēs tevi.
Adamovičs |
|
