Paldies nē


Tavu jūtu inkosācija-slaucija mani kā vācija eiropu,
tā tava nācija-paldies nē-gracija.
Manas sāpes nau slāpes bez atkāpes,
tās jūtas smagas kļūdas, kas vienmēr sāpēs.
Tavs smaids mans krīts-mīts kā rīts.
Tas mans svīts, kas svīst kā plauksta virs plīts
tavu smaidu es to gaidu, bet lietus to aiznes.
Līdz tvaikoņiem, kur saule paspīd starp mākoņiem.
Tu tirpi-stipri,ņipri, cirpi pa jūtām ar sirpi.
Vērpi naidu kā narkomāns aidu ar vaidu,
es gaidu kad tu teiksi lūdzu piedod.
Bet es tevi lēnām zaudēju neļķēs dziedot.
Tas māca ka vaig pleca kaut veca.
Stipra kā kvarca uz kā asaras mērca.
Balsties uz mana pleca-jūtas manas šalca.
Sirdī vēja aukas, bet nav tās jaukas.
Še neļķe lai nepaliek peļķe.
Tu man meteorīts kā supermenam kriptonīts,
bet es apveltīts kā rīts.
Pēc kura es palicis viens kā mīts.

Adamovičs
Komentāri (0)  |  2010-12-04 15:03  |  Skatīts: 3113x         Ieteikt draugiem       TweetMe
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ