Dievs, esi ar mani!
Dievs, ienāc šodien manī dziļi - līdz sirdij!
Es esmu Tavs bērns, Tavu vārdu nesu,
un zinu, ka visu, ko domāju, jūtu, dzirdi,
Tu zini, ka Tevī līdz pēdējam sirdspukstam esmu.
Dievs, ienāc manī vēl dziļāk kā vakardien,
es Tevi mīlu tik ļoti, ka sirdī sāp!
Ar Tevi mostos rītos, vakaros miegu arvien,
ar Tavu vārdu spēju augstākos kalnos kāpt.
Es dzīvoju Tevī tik īsti, ka Tavi vārdi man nozīmē vairāk kā tas,
ko man zvaigznes stāsta.
Dievs, atver man kādreiz savus mūžības vārtus,
lai Tava plauksta, kad auksti, gan silda, gan glāsta.
Esi ar mani, kad priekos gribas dalīties man,
esi, kad sirds sajūk ledus kristālos saltos.
Zinu es, kā Tava mūžības dziesma skan, zinu, ka ved mani ceļos,
tik taisnos un baltos.
Dievs, ienāc manī dziļi, dziļi - līdz sirdij!
Es tikai Tavs bērns, kas pazemībā Tev smaidu.
Es slavēju Tevi, es pielūdzu Tevi, vai dzirdi?
Es atdodu visu, kaut pretī niecību gaidu.
Dievs, piedod, ja neprotu pateikt Tev visu, ko jūtu - es tikai Tavs bērns.
Es mācos.
Tu - sirsniņā manā.
Es cenšos būt balta, lai tuvāk un tuvāk Tev būtu,
lai pasniegtu roku Tev esības novakarā.
Es - Tevī, Tu - manī.
Ar Tavu vārdu man augt, ar katru rītu, ko mostoties Tu man dāvā,
ar maizes riecienu balto Tavā dārzā man plaukt,
ar zvaigznīti mazu salušā rūtī blāvā.
Dievs, atļauj, lūdzu, man Tevi līdz sāpēm mīlēt!
Atļauj man vienmēr ar Tevi kopā būt!
Esmu Tavs bērns, un laikam jau drīkstu gribēt Tevi pavisam savā sirsniņā gūt.
/wnk.Laimdota/ |
